Gaidi visu no Jēzus

Kad Viņš visus Savus vārdus tautas dzirdēšanā bija pabeidzis, Viņš iegāja Kapernaumā. Bet kādam virsniekam bija kalps, kas tam bija dārgs un gulēja slims uz miršanu. Dzirdējis par Jēzu, virsnieks sūtīja pie Viņa jūdu vecajus, lūgdams Viņu nākt un izglābt viņa kalpu. Un tie, atnākuši pie Jēzus, Viņu sirsnīgi lūdza, sacīdami: „Viņš ir tā vērts, ka Tu viņam to dari, jo viņš mīl mūsu tautu un pats mums ir uzcēlis sinagogu.” Jēzus gāja tiem līdzi. Un, kad Viņš jau bija tuvu pie mājas, virsnieks sūtīja draugus, lai Tie Viņam saka: „Kungs, nepūlies, jo es neesmu cienīgs, ka Tu nāc zem mana jumta. Tāpēc es arī pats sevi neturēju par tik cienīgu, ka nāktu pie Tevis; bet saki tikai vienu vārdu, un mans kalps taps vesels. Jo arī es esmu cilvēks, kas nodots citu varai, un man ir pakļauti karavīri; un, kad es vienam saku: ej! — tad viņš iet; un otram: nāc! — tad viņš nāk; un savam kalpam: dari to! — tad viņš dara.” To dzirdot, Jēzus par viņu brīnījās, apgriezās un sacīja ļaudīm, kas Viņam sekoja: „Es jums saku: pat Israēlā Es tik lielu ticību neesmu atradis.” Un sūtītie, atgriezušies mājās, atrada kalpu veselu. (Lk. 7:1–10)

I Post Trinitatis

Bija kāds bagāts vīrs, kas tērpās purpurā un smalka lina drānās un lepni dzīroja ik dienas. Bet viņa durvju priekšā gulēja kāds ar vātīm klāts nabags, vārdā Lācars. Tas kāroja ēst to, kas krita no bagātnieka galda, bet tikai suņi nāca un laizīja viņa vātis. Un notika, ka nabagais nomira un eņģeļi viņu aiznesa Ābrahāma klēpī. Arī bagātais nomira un tika apglabāts. Ellē, ciezdams mocības, viņš pacēla acis un no tālienes redzēja Ābrahāmu un viņa klēpī Lācaru. Un viņš sauca: tēvs Ābrahām, apžēlojies par mani un atsūti Lācaru, lai viņš iemērc pirksta galu ūdenī un atvēsina manu mēli, jo es ciešu mokas šajās liesmās. Bet Ābrahāms sacīja: dēls, atceries, ka tu visu labo saņēmi savā dzīvē, tāpat kā Lācars visu slikto; tagad viņš šeit gūst iepriecinājumu, bet tu ciet mokas. Turklāt starp mums un jums ir nolikts liels bezdibenis, lai tie, kas gribētu pāriet no šejienes pie jums, to nevarētu, nedz arī no turienes pie mums. Tad tas sacīja: es tevi lūdzu, tēvs, sūti viņu uz mana tēva namu, jo man ir pieci brāļi; lai viņš tos brīdina, ka arī viņi nenonāk šajā mocību vietā. Bet Ābrahāms atbildēja: viņiem ir Mozus un pravieši – lai viņi tiem klausa. Tad viņš teica: nē, tēvs Ābrahām! Ja vien kāds no mirušajiem dotos pie viņiem, tie atgrieztos no grēkiem. Bet Ābrahāms sacīja: ja viņi neklausa Mozu un praviešus, viņi neticēs, pat ja kāds no mirušajiem augšāmceltos.” (Lk. 16: 19-31)

Trīsvienības diena

Kāds Dieva bagātības un gudrības, un atziņas dziļums! Cik neizprotamas ir viņa tiesas un neizdibināmi ir viņa ceļi! Kas gan ir izzinājis Kunga prātu, kas viņam ir bijis padomdevējs; kas viņam jebkad ko ir devis, ka viņam būtu jāatlīdzina. Jo no viņa un caur viņu, un uz viņu ir viss; viņam ir gods mūžīgi! Āmen! (Rom. 11: 33-36)

Cantate svētdiena

Bet tagad es aizeju pie tā, kas mani sūtījis, un neviens no jums nejautā man: kurp tu ej? Jūsu sirds ir skumju pārpilna tādēļ, ka to jums esmu pateicis. Taču es jums saku patiesību: jums ir labāk, ka es aizeju. Ja es neaizeju, Aizstāvis pie jums nenāks, bet, ja es aizeju, es viņu sūtīšu pie jums. Un atnācis viņš pārliecinās pasauli par grēku, taisnību un tiesu: par grēku – tādēļ ka tie netic man; par taisnību – tādēļ ka es aizeju pie Tēva, un jūs mani vairs neredzēsiet; par tiesu – tādēļ ka šīs pasaules valdnieks ir notiesāts. Man vēl ir daudz, ko jums teikt, bet šobrīd jūs to nespējat nest. Bet, kad nāks viņš – Patiesības Gars, viņš vadīs jūs visā patiesībā; jo viņš nerunās no sevis, bet runās to, ko dzirdēs, un pasludinās jums visu, kas nāks. Viņš pagodinās mani, jo viņš ņems no tā, kas ir mans, un jums pasludinās. Viss, kas pieder Tēvam, ir mans, tādēļ es jums sacīju: viņš ņems no tā, kas ir mans, un jums pasludinās. (Jņ. 16: 5-15)

Otrā Adventa svētdiena

“Bet esiet nomodā, ik brīdi lūgdami, lai jūs spētu izbēgt no visa tā, kas notiks, un stāties Cilvēka Dēla priekšā.” (Lk. 21:36)