Trīsvienības svētkos

Tur bija kāds cilvēks no farizejiem, vārdā Nikodēms, jūdu valdības vīrs. Tas nāca pie Jēzus naktī un sacīja Viņam: “Rabi, mēs zinām, ka Tu esi Mācītājs, no Dieva nācis. Jo neviens nevar tādas zīmes darīt, kā Tu dari, ja Dievs nav ar to.” Jēzus atbildēja: “Patiesi, patiesi Es tev saku: ja cilvēks nepiedzimst no augšienes, neredzēt tam Dieva valstības.” Nikodēms saka Viņam: “Kā cilvēks var piedzimt, vecs būdams? Vai tad viņš var atgriezties mātes miesās un atkal piedzimt?” Jēzus atbildēja: “Patiesi, patiesi Es tev saku: ja kāds neatdzimst ūdenī un Garā, netikt tam Dieva valstībā! Kas no miesas dzimis, ir miesa, un, kas no Gara dzimis, ir gars. Nebrīnies, ka Es tev esmu sacījis: tev jāpiedzimst no augšienes. Vējš pūš kur gribēdams, un tu dzirdi viņu pūšam, bet nezini, no kurienes viņš nāk un kurp viņš iet. Tāpat ir ar ikvienu, kas piedzimst no Gara.” Nikodēms atbildēja un Viņam sacīja: “Kā tas var notikt?” Jēzus atbildēja un viņam sacīja: “Tu esi Israēla mācītājs un to nezini? Patiesi, patiesi Es tev saku: mēs runājam, ko zinām un liecinām, ko esam redzējuši, bet jūs mūsu liecību nepieņemat. Ja jūs neticat, kad Es jums stāstu par zemes lietām, kā jūs ticēsit, kad Es jums stāstīšu par debess lietām? Jo neviens nav uzkāpis debesīs kā vienīgi Tas, kas no debesīm nācis, Cilvēka Dēls. Un kā Mozus paaugstinājis čūsku tuksnesī, tāpat jātop paaugstinātam Cilvēka Dēlam, lai ikviens, kas tic, Viņā iegūtu mūžīgo dzīvību. (Jņ.3:1-15)


Šīs dienas evaņģēlija lasījumā mēs dzirdējām par kādu vecu, cienījamu jūdu teologu. Šā vīra vārds bija Nikodēms, un viņš piederēja farizeju sektai jeb novirzienam. Latviskais vārda „farizejs” tulkojums būtu - „nošķirtais.” Farizeji bija nopietni apņēmušies nošķirties gan no pagāniem, gan pārējiem jūdiem, izveidojot savu reliģisku kustību. Sākot ar 2. gs. pirms Kristus farizeju ietekme jūdu tautā arvien vairāk pieauga. Viņi tika uzskatīti par galvenajiem bauslības sargiem un ekspertiem bauslības skaidrošanā. Farizeji bija laju kustība un tai piederēja cilvēki ar dažādu nodarbošanos, tomēr visi viņi ar īpašu rūpību centās visos sīkumos ievērot bauslības prasības. Nikodēms, par kuru dzirdējām šodien, bija viens no septiņdesmit jūdu valdības vīriem. Sava ievērojamā sabiedriskā stāvokļa dēļ, viņš laikam būs ievērojis piesardzību un vairīdamies no ļaužu valodām, nācis pie Jēzus naktī. Iemesls, kas pamudinājis viņu nākt pie Jēzus, bija Jēzus brīnumdarbi. Tie bija radījuši Nikodēmā pārliecību, ka Jēzus ir īpašs Dieva sūtīts cilvēks, kaut kas līdzīgs Vecās Derības praviešiem. Nikodēma vārdos ieskanas līdz galam neizteikts jautājums – vai Tu esi gaidītais Mesija jeb Kristus?

Veids, kā Jēzus atbild vecajam vīram, liecina, ka Viņš tam grasās sacīt, kaut ko ļoti svarīgu: : „Patiesi, patiesi Es tev saku: ja cilvēks nepiedzimst no augšienes, neredzēt tam Dieva valstības.” Šie vārdi būs Nikodēmu satriekuši un apstulbinājuši. Jau pašā sarunas sākumā Jēzus uzsver, ka Nikodēma piederība jūdu tautai, tās valdībai un farizeju grupai, kas to pacēla pāri daudziem citiem jūdiem, Dieva valstībā nenozīmē neko. Ar vienu īsu teikumu Jēzus bija pārvilcis treknu svītru visiem Nikodēma pūliņiem, vesela mūža garumā. Dieva valstībā nevar nokļūt ar to, ko tu dari, bet ar to, kas tiek darīts tev, proti, tev ir jāpiedzimst no jauna.

Nikodēms saprot, ka Jēzus nerunā par parastu fizisku dzimšanu. Bet par ko tad? – viņš samulsis jautā. Nikodēms nerīkojas tā, kā daudzi cilvēki, kas atnāk uz baznīcu, cerot te izdzirdēt kaut ko tādu, kas tiem pašiem šķistu gudrs un pamācošs, bet to neizdzirdējuši, jūtas vīlušies un domā - ak, labāk nebūtu šurp nācis. Nikodēms jūt neizpratni un iekšēju pretestību pret Jēzus vārdiem, bet viņš tomēr turpina sarunu, uzreiz nenoraidot vai neizsmejot to, ko nesaprot. Viņš grib darīt kaut ko vairāk, nekā darījis līdz šim, lai nokļūtu Dieva valstībā, bet Jēzus noraida gan viņa līdzšinējos darbus, gan visu citu, ko Nikodēms vēl varētu darīt. Un Nikodēms grib saprast kāpēc Jēzus tā rīkojas.

Juzdams Nikodēmam līdz un vēlēdamies viņam palīdzēt, Jēzus tikpat svinīgi un nopietni kā iepriekš saka: „Patiesi, patiesi Es tev saku: ja kāds neatdzimst ūdenī un Garā, netikt tam Dieva valstībā!” Citiem vārdiem, Jēzus iesaka Nikodēmam iet pie Jāņa Kristītāja un tikt kristītam. To farizeji darīt negribēja, jo Jānis uzsvēra, ka viņš kristījot grēciniekus. Jāņa Kristība bija grēku piedošanas Kristība, bet farizejiem šķita, ka viņiem tā nav vajadzīga. Viņi sevi par grēciniekiem neuzskatīja. Turklāt Jānis norādīja uz Jēzu kā gaidīto Kristu – Dieva Dēlu. Nikodēms tāpat kā daudzi citi jūdi ticēja mācībai par trīsvienīgo Dievu. Viņi neiebilda pret Kristītāja vārdiem par Dievu, Garu un gaidāmo Kristu, bet viņi negribēja ticēt, ka šis vienkāršais vīrs no Nācaretes, vārdā Jēzus, ir trīsvienīgā Dieva persona. Šāda doma tiem šķita zaimojoša.

Patiesi, būdams mācītājs, kas no Dieva nācis, Jēzus nepamet veco farizeju neziņā, bet turpina tam skaidrot, kādēļ viņam tomēr Jāņa Kristība būtu nepieciešama: „Kas no miesas dzimis, ir miesa, un, kas no Gara dzimis ir gars.” Miesa un asinis, Nikodēm, nevar iemantot Dieva valstību. Ar miesīgu dzimšanu, miesas darbiem un miesīgu gudrību nepietiek! Miesa arvien paliek miesa un, ja tu pēc miesas dzīvo, tad tev jāmirst. Ja gribi izglābties, tev Kristības ūdenī jāpiedzimst no jauna, garīgi. Tādēļ „nebrīnies, ka Es tev esmu sacījis: tev jāpiedzimst no augšienes.” Šie Jēzus vārdi atklāj, ka ar ārējām lietām Dieva valstībā, nekas nav panākams. Te neder nekāda psiholoģija, meditācija un neviena reliģiska darbošanās, tā vietā ir jāpiedzimst no augšas, no Gara.

Lai paskaidrotu, kā tas notiek Jēzus lieto pavisam vienkāršu līdzību no dabas pasaules. Nikodēm, tu taču neredzi no kurienes un uz kurieni pūš vējš, bet tomēr tas pūš, un pūš tur, kur tas pats grib. Tieši tā tas notiek arī ar ikvienu, kas piedzimis no Gara. Kristībā neredzami klātesošais Gars paveic savu darbu un dara cilvēku brīvu un nesaistītu ne ar kādiem likumiem, ne ar kādiem darbiem. Tas ir jauns cilvēks, kas ūdenī piedzimst no Gara, un šim jaunajam cilvēkam vairs nevajag nekādus likumus, jo pats pēc savas dabas viņš dara tikai un vienīgi to, kas ir labs. To dzirdot, Nikodēms turpina brīnīties: „Kā tas var notikt?”

Nikodēmas nenoraida Jēzus vārdus, bet viņš joprojām tos nesaprot. Tagad Jēzus vārdos pamatoti ieskanas skarbākas notis: „Tu esi Israēla mācītājs un to nezini!” Nikodēm, tev taču vajadzēja mācīt citiem par garīgu dzimšanu un garīgu dzīvi, bet tu neko par to nezini. Un ne tikai tu viens, arī citi Israēla mācītāji paši ir šāda garīga akluma sisti. Tie nespēj palīdzēt ne sev, ne citiem. Turpretī Jānis Kristītājs un Es, mēs zinām, ko runājam un liecinām par to, ko esam redzējuši, bet jūs mūsu liecību nepieņemat. Ja nu jūs neticat, saka Jēzus, kad es jums stāstu par šis zemes lietām, par vēju, par sēklas sēšanu un visu citu, kam ir līdzība ar šīs pasaules lietām, kuras jūs varat saprast ar prātu, tad kā gan jūs ticēsiet tādām lietām, kas ir garīgas, Debesu lietas. Tām taču nav nekādas līdzības uz šīs zemes. Kā lai Es jums izskaidroju, ko nozīmē taisnošana ticībā bez darbiem, ja tai nav nekādas līdzības šajā pasaulē? Šajā pasaulē jūs saņemat to, ko esat nopelnījuši, garīgajā pasaulē jums tiek par brīvu dots tas, ko jūs nopelnīt nevarat. Bet šī patiesība jums jāmācās no Rakstiem. Tagad Jēzus šo lielo pestīšanas noslēpumu, kas neviena cilvēka prātā un sirdī nav nācis, par ko nezina neviens šīs pasaules gudrais vai filozofs, sāk skaidrot ar piemēru no Svētajiem Vecās Derības Rakstiem. Viņš runā par notikumu, kad Israēla tauta, nogurusi no pārbaudījumiem tuksnesī, kurnēja un dumpojās pret Dievu. Tā vairs neticēja Dieva klātienei un vadībai. Kā sods tai tika uzsūtītas indīgas čūskas. Katram cilvēkam, ko čūska sadzēla, bija jāmirst. Tad Dievs lika Mozum izgatavot vara čūsku, pacelt un turēt to tautas priekšā. Ikviens, kas ticībā uzlūkoja šo čūsku tika izglābts.

Attiecinot šo notikumu uz savu pestīšanas darbu, Kristus vispirms runā par savu nākšanu no Debesīm, kam nav nekā līdzīga bijis un arī nebūs. Vienīgi Cilvēka Dēls ir nokāpis no Debesīm. Tas ir, Viņš, Dieva Dēls ir pieņēmis cilvēka miesu un kļuvis par cilvēku. Viņš ir nācis šajā pasaulē, lai kļūtu par nāvei pakļautu cilvēku un tiktu paaugstināts pie krusta kā čūska tuksnesī. Ikviens, kas raudzīsies uz Viņu, tas ir ticēs, iegūs mūžīgo dzīvošanu, bet kas neticēs Viņam, tas mirs no ļaunās čūskas velna koduma. Tādējādi ticēt Viņam nozīmē piedzimt garīgi un dzīvot mūžīgi, bet neticēt - iet mūžīgā nāvē un pazušanā.

Tāpat kā Mozus pacēla vara čūsku tuksnesī un turēja to tautas acu priekšā, tāpat kā Kristus tika pienaglots pie krusta un karājās tur visas tautas acu priekšā, tā arī jūsu acu priekšā tagad tiks pacelts Jaunās Derības kauss pilns ar glābjošajām Kristus asinīm. Tāpat kā uzlūkojot vara čūsku vai pie krusta mirstošo Kristu, cilvēka prāts te ir bezpalīdzīgs. Tas neredz neko citu, kā tikai radītas lietas vai mirstošu cilvēku. Taču jūdi, kas uzlūkoja vara čūsku ticībā Dieva vārdiem, ka čūska nesīs dzīvību, tika izglābti. Un ikviens, kas uzlūko krustā sisto Kristu tiek izglābts, ticēdams, ka Viņš pie krusta samaksā par visiem grēkiem. Tāpat tiek izglābts arī ikviens, kas dzer no Jaunās Derības biķera, ticēdams, ka dzer Dieva Dēla asinis, kas izlietas par viņa grēkiem. Kad nu jūs redzēsit šo biķeri paceltu, tad nāciet pie tā ar bailēm un drebēšanu, dziļā pazemībā, zinādami, ka nākat pie vissvētākā upura, kas upurēts par jūsu grēkiem. Raugieties ar ticības acīm uz Kristus miesu un asinīm un ēdiet un dzeriet zāles pret nāvi. Nāciet pie dzīvības Kunga un aizmirstiet pasauli un visas savas rūpes. Lieciet pie malas visu savu cilvēcisko gudrību un nemierīgo prātu, paceliet savas sirdis uz To Kungu, kas ir atnācis pie jums, ēdiet no Viņa galda, redziet, ka Viņš ir labs un dzīvojiet mūžīgi. Āmen.