Jūdu valsts gals un pasaules gals

Kad nu jūs redzēsit izpostīšanas negantību stāvam svētā vietā, par ko pravietis Daniēls sacījis - kas to lasa, lai uzmana, - lai tad tie, kas ir Jūdejā, bēg kalnos. Un, kas ir uz jumta, lai nekāpj zemē iznest mantas no sava nama. Un, kas ir uz lauka, lai neatgriežas mājās paņemt savas drēbes. Bet vai grūtajām un zīdītājām tanī laikā! Bet lūdziet Dievu, lai jūsu bēgšana nenotiek ziemas laikā vai sabata dienā. Jo tad būs tādas lielas bēdas, kādas nav bijušas no pasaules iesākuma līdz šim laikam un kādas arī vairs nebūs. Un, ja šīs dienas netiktu saīsinātas, tad neviens cilvēks neizglābtos; bet izredzēto dēļ šīs dienas tiks saīsinātas. Ja tad kas jums sacīs: redzi, še ir Kristus vai tur, - tad neticiet. Jo uzstāsies viltus kristi un viltus pravieši un darīs lielas zīmes un brīnumus, lai pieviltu, ja iespējams, arī izredzētos. Redzi, Es jums to esmu teicis jau iepriekš. Tāpēc, kad tie jums sacīs: redzi, Viņš ir tuksnesī, - tad neizeita ārā; redzi, Viņš ir kambaros, - tad neticiet. Jo, kā zibens izšaujas no rīta puses un atspīd līdz vakara pusei, tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšana. Jo, kur maita, tur salasās ērgļi. (Mt.24:15-28)

Evaņģēlists Matejs šajā nodaļā apraksta gan jūdu valsts, gan pasaules galu. Tomēr abas šīs lietas viņš nenošķir un neatstāsta hronoloģiskā kārtībā, tādēļ mums ir uzmanīgi jālasa teksts, lai izšķirtu, kas attiecas uz notikumiem 70. gadā pēc Kristus, kad tika nopostīta Jeruzāleme un kas attiecas uz pasaules galu.

Par notikumiem 70. Gadā pēc Kristus Matejs raksta: „ Kad nu jūs redzēsit izpostīšanas negantību stāvam svētā vietā, par ko pravietis Daniēls sacījis - kas to lasa, lai uzmana, - lai tad tie, kas ir Jūdejā, bēg kalnos. Un, kas ir uz jumta, lai nekāpj zemē iznest mantas no sava nama. Un, kas ir uz lauka, lai neatgriežas mājās paņemt savas drēbes. Bet vai grūtajām un zīdītājām tanī laikā! Bet lūdziet Dievu, lai jūsu bēgšana nenotiek ziemas laikā vai sabata dienā. Jo tad būs tādas lielas bēdas, kādas nav bijušas no pasaules iesākuma līdz šim laikam un kādas arī vairs nebūs. Un, ja šīs dienas netiktu saīsinātas, tad neviens cilvēks neizglābtos; bet izredzēto dēļ šīs dienas tiks saīsinātas.” Šie notikumi ir piepildījušies, tā kā ticis pravietots un par tiem mēs zinām arī no laicīgās vēstures anālēm un esam par to jau dzirdējuši sprediķos. Īsumā tas notika tā: Pēc tam, kad spriedze vietējo Palestīnas iedzīvotāju starpā bija nokaitusi līdz baltkvēlei un 66. gadā jūdi izkāva visu Jeruzālemē esošo romiešu garnizonu, un vēl pieveica Sīrijā dislocētos romiešu spēkus, imperators Nērons nosūtīja uz Jeruzālemi sešdesmit tūkstoš vīru lielu karaspēku pieredzējuša karavadoņa Vespasiāna vadībā. Uzbrukumu pabeidza Vesapasiāna vecākais dēls Tits, jo pēc Nērona nāves un jukām Romas politikā beigu beigās par imperatoru kļuva Vespasiāns. Tits 70. gadā pilnīgi aplenca un nopostīja Jeruzālemi, līdz ar tās templi. Milzīgs skaits iedzīvotāju mira no bada vai tika nokauti. Ievērojot brīdinošās zīmes, par kurām Jēzus bija runājis, apustuļi kopā ar pārējiem Jeruzālemes kristiešiem savlaicīgi atstāja pilsētu un paglābās Pellas pakalnos. Tālāk mums jārunā par to, kas notiks pasaules galā un īpaši attiecas uz mums. Šīs lietas ir vairāk garīga, nekā fiziska rakstura lietas.

Brīdinot no tām Kristus vispirms saka: „Ja tad kas jums sacīs: redzi, še ir Kristus vai tur, - tad neticiet.” Citiem vārdiem Jēzus brīdina no cilvēku pieķeršanās saviem darbiem un ārējām organizācijām. Jēzus skaidri norāda, ka Viņš nekādā gadījumā nebūs atkarīgs no tādiem apgalvojumiem, kā – tur, kur ir bīskaps, tur ir Kristus. Tāpat viņš mudina neticēt Romas pāvestam, kas apgalvo, ka ir Kristus vietnieks un patiesi Kristus atrodams tikai Romas baznīcā. Šiem meliem, saka Jēzus, neticiet!

Tālāk Viņš brīdina, ka „uzstāsies viltus kristi un viltus pravieši un darīs lielas zīmes un brīnumus, lai pieviltu, ja iespējams, arī izredzētos.” Šie vārdi rada izbailes un smagumu sirdī, jo liecina, ka cilvēku darbu reliģija ļoti pieaugs spēkā un apjomā. Tas tiks panākts ar tik ļoti viltīgu, meistarīgu un uzstājīgu sludināšanu, ka pat daudzi svētie tai nespēs pretoties un tiks pievilti kopā ar citiem. Tas jau ir noticis baznīcas vēsturē un turpina arvien pieaugt spēkā mūsu dienās. Tātad Kristus mūs šeit brīdina lai nesekojam tiem, kas gribēs mūs pievērst ārējām lietām, baznīcas ārējai politiskai varai un visam citam, kas nav vārds un sakraments.

„ Redzi, Es jums to esmu teicis jau iepriekš”, brīdina Kristus, „ Tāpēc, kad tie jums sacīs: redzi, Viņš ir tuksnesī, - tad neizeita ārā; redzi, Viņš ir kambaros, - tad neticiet.” Šeit Kristus mūs vispirms brīdina no austrumu baznīcas maldīgajiem uzskatiem, ka īstie baznīcas tēvi ir tuksnešos dzīvojošie vientuļnieki. Šāda bēgšana uz tuksnesi notika pēc tam, kad kristīgā ticība kļuva par Romas valsts reliģiju un cilvēki tai pievērsās izdevīguma dēļ. Tad daudzi dedzīgi kristieši meklēja patvērumu vientulībā, tuksnešainās vietās. Ar laiku izveidojās veselas vientuļnieku mūku kustības, kuru vidū ir bijuši arī krietni vīri, tādi kā Antonijs, bet lielākā daļa no šiem ļaudīm bija maldu mācītāji. Šo tuksneša tēvu raksti vēl joprojām tiek uzskatīti par ļoti autoritatīviem austrumu pareizticīgajā baznīcā. Tomēr tie lielākoties ir mistiķu sacerējumi, kas mudina uz iekšēju apceres dzīvi un lai gan satur arī labas domas, tomēr tur atrodamas arī atklātas maldu mācības. Piemēram, Svētais Francis bija svēts vīrs, tomēr viņa piemēram un viņa dibinātajam ordenim nevajadzētu sekot. Kristīgā dzīve nav jāsaista ar tuksnesi un noslēgtību, bet tai jārit brīvi, tā kā dzīvoja Kristus un Viņa apustuļi. Baznīcai ir jāiet pasaulē, katram jākalpo ar savām dāvanām savam tuvākajam un atklāti jāsludina evaņģēlijs, lai citi tiktu vesti pie Kristus. Turpretī par vientuļnieka un klosteru dzīvi Kristus saka – neticiet, ja kāds jums saka, ka es esmu meklējams kambaros.

Beidzot šo pamācību Jēzus saka: Jo, kā zibens izšaujas no rīta puses un atspīd līdz vakara pusei, tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšana.” Tātad Kristus šeit brīdina no visiem, kas grib Viņu saistīt ar kādu noteiktu vietu, novērst no ticības un pievērst darbiem. Turieties pie ticības, saka Kristus, jo jūs nezināt, kurā stundā es nākšu. Tas notiks tad, kad neviens to nebūs gaidījis. Tādēļ esiet modri un turieties pie ticības un nemeklējiet mani cilvēku izdomātos darbos un vietās! „Jo, kur maita, tur salasās ērgļi.” Tāpat kā ērgļi neizraugās kādu īpašu vietu, kur palikt, bet dodas turp, kur maita un pulcējas pie tās, tāpat jums jāpulcējas pie manis, tas ir, tur, kur ir atrodams mans Vārds un Sakraments. Ar to svētīti, jūs droši varēsit sagaidīt manu otro atnākšanu. Āmen.