Būtiskākais jautājums

Kad Jānis cietumā par Kristus darbiem dzirdēja, viņš sūtīja divi no saviem mācekļiem un lika Viņam sacīt: “Vai Tu esi Tas, kam jānāk, jeb vai mums citu gaidīt?” Un Jēzus atbildēja un tiem sacīja: “Noeita un atsakait Jānim, ko jūs dzirdat un redzat: akli redz, tizli iet, spitālīgi top šķīsti, kurli dzird, miroņi ceļas augšām un nabagiem tiek sludināta prieka vēsts. Un svētīgs ir, kas pie Manis neapgrēcinājas.” Kad tie aizgāja, Jēzus iesāka runāt uz ļaudīm par Jāni: “Ko jūs esat izgājuši tuksnesī skatīt? Vai kādu niedri, ko vējš šurpu turpu šauba. Jeb ko jūs esat izgājuši redzēt? Vai kādu cilvēku mīkstās drēbēs? Redzi, kas mīkstas drēbes valkā, tie ir ķēniņu namos. Jeb ko jūs esat izgājuši redzēt? Vai kādu pravieti? Tiešām, Es jums saku, tas ir augstāks nekā pravietis. Šis ir tas, par ko rakstīts: redzi, Es sūtu Savu eņģeli Tavā priekšā, kam būs Tev ceļu sataisīt. (Mt.11:2-10)


Mesijas jeb Kristus nākšana ir jautājums, kas vēl joprojām nodarbina cilvēku prātus – jūdi, musulmaņi, hinduisti ir pārliecināti, ka Jēzus nebūt nav bijis pēdējais un vienīgais patiesais Kristus. Jūdi vēl joprojām gaida savu mesiju, musulmaņi ir pārliecināti, ka pēdējais un lielākais pravietis bijis Muhameds, bet dažādu austrumu reliģiju piekritēji gaida savu dievību iemiesojumus, kurus tie sauc par avatāriem. Atbildi uz jautājumiem, kas varētu šajā sakarībā rasties, palīdz gūt visu laiku lielākais pravietis Jānis Kristītājs, kuru Dievs bija īpaši izvēlējies, lai viņš sniegtu liecību par vienīgā patiesā Kristus atnākšanu, kam bija jānotiek paša Dieva noliktā laikā.

Jānis Kristītājs bija kristījis Jēzu, un pēc tam, kad bija redzējis Svēto Garu kā balodi nolaižamies uz Viņa un dzirdējis Dievu no debesīm saucam Jēzu par savu mīļo Dēlu, Jānis apliecināja jūdu tautai, ka Jēzus ir Dieva Jērs, kas nes pasaule grēku. Kristītājs pats nekad par to nešaubījās un pacietīgi gaidīja, kad Jēzus sāks darīt to, kas Kristum saskaņā ar VD praviešu rakstiem jādara, proti, Dieva žēlastības un tiesas darbus. Pats Kristītājs nemitējās sludināt atgriešanos no grēkiem un jau pavisam drīz atradās cietumā, jo bija pārmetis Hērodam, ka tas atņēmis savam brālim sievu. Hērods tomēr bijās no Kristītāja, pats laiku pa laikam gāja ar viņu aprunāties un ļāva arī Kristītāja mācekļiem viņu apciemot. Vairāki no šiem vīriem bija tik ļoti pieķērušies askētiskajam pravietim, ka pat uztraucās par Jēzus popularitātes pieaugumu jūdu tautā un vairāku bijušo Kristītāja mācekļu pievienošanos Jēzus sekotāju pulkam. Baiļu un šaubu mākti Kristītāja mācekļi ceļoja šurpu turpu no Kapernaumas, kur darbojās Jēzus, uz Maheras pili, kur bija ieslodzīts Jānis Kristītājs. Apmeklējumu laikā Jāņa mācekļi stāstīja par Jēzu un Viņa neparastajiem darbiem. Šie stāsti un mācekļu jautājumi mulsināja dižo pravieti. Atkal un atkal pārcilādams savā prātā Vecās Derības tekstus, Jānis kļuva norūpējies - ja Jēzus patiešām ir gaidītais Kristus, tad kādēļ Viņš visiem dara tikai labu, bet nesoda jūdu bezdievību? Kādēļ pērkons un zibens nesasper Hērodu ar visu viņa namu un tajā valdošo izlaidību? Kādēļ Jēzus klusē par šīm lietām? Daudz nevilcinādamies, Kristītājs sūta divus no saviem mācekļiem tieši pie Jēzus ar pavisam tiešu jautājumu: „Vai Tu Tas esi, kam jānāk, jeb vai mums citu gaidīt?” Kristītājs nešaubās un ir pilnīgi pārliecināts, ka Jēzus sniegs tiešu un skaidru atbildi. Viņš tikai vēlas zināt - vai Jēzus ir TAS, KURŠ NĀK – vienīgais Mesija, vai arī pēc Viņa nāks vēl kāds cits, kas pabeigs Mesijas darbu, spriezdams tiesu un sodīdams. Tā Jānis Kristītājs uzdod jautājumu, kas ir būtisks ikvienam cilvēkam, neatkarīgi kādos laikos viņš dzīvo, kādai tautībai vai reliģijai pieder. Šis jautājums ar oficiālas mācekļu delegācijas starpniecību tiek uzdots Jēzum Kristum – Vai Tu vienīgais esi tas, kuram jānāk, vai arī mums gaidīt vēl kādu?

Un Jēzus atbildēja un tiem sacīja: "Noeita un atsakait Jānim, ko jūs dzirdat un redzat: akli redz, tizli iet, spitālīgi top šķīsti, kurli dzird, miroņi ceļas augšām un nabagiem tiek sludināta prieka vēsts. Un svētīgs ir, kas pie Manis neapgrēcinājas." Kā vienmēr Jēzus atbild nevis saskaņā ar jautātāja uzdotā jautājuma formu, bet sev tipiskā veidā, proti pēc jautājuma būtības. Tas ir, Jēzus saka – darbi, kurus es daru saskan ar pravieša Jesajas liecību par Kristus nākšanu un ir pietiekošs apliecinājums tam, kas Es ESMU Kristus. Kas attiecas uz ļauno cilvēku sodīšanu, tad atstājiet to manā ziņā, arī tam pienāks savs laiks. Pagaidām jums jāpriecājas par maniem žēlastības darbiem. Tādējādi Jēzus ved Jāni un visus apkārtējos atpakaļ pie Vecās Derības Rakstiem, kas dod liecību par Viņu. Ja kāds neticēs Mozum un praviešiem - kādā citā reizē sacīja Jēzus - tad viņš neticēs arī tad, ja kāds no mirušiem celsies augšā no nāves. Savukārt svētīgs ir tas, kurš neļauj velnam sevi ievest šaubās un maldos, attiecībā uz Dieva pestīšanas darbu. Nav neviena cita persona, kā tikai Jēzus un nav neviens cits darbs, kā tikai Jēzus veikums, kas glābj no velna, elles un nāves. Jēzus šeit nevēlas izcelt sevi, bet brīdina ikvienu cilvēku no velna meliem, no iedomām, ka varētu būt gaidāms vēl kāds glābējs vai pestītājs vai, ka Kristum varētu būt kāds vietnieks vai aizvietotājs. Luters šeit saka sekojošo: „Tādēļ, ja kāds Tev nesludina Kristu vai sludina citādi, nevis kā to, kurš palīdz aklajiem tizlajiem, mirušajiem, nabagajiem – kā šis Evaņģēlijs norāda-, bēdz no šāda sludinātāja kā no paša velna! Jo viņš tev māca kļūt neprātīgam un apgrēcināties pie Kristus...”

Tūdaļ pēc šā brīdinājuma Jēzus cildina un augstiem vārdiem pagodina Jāni Kristītāju: Neraugoties uz zināmu neizpratni vai samulsumu jautājuma par to, kādēļ Jēzus nesoda ļaunos cilvēkus, Kristītājs tomēr ir lielāks par visiem praviešiem un dižākais no visiem cilvēkiem. Tādēļ ne tikai neviens cits līdzīgs Jēzum vai lielāks par Viņu nevar nāk, bet arī neviens lielāks pat par Jāni Kristītāju. To Jēzus nesaka izceldams Jāņa personu, bet gan viņa amatu – vest ļaudis pie grēku piedošanas Jēzū Kristū, tas ir pats lielākais un diženākais amats. Ja nu kāds grib būt liels un dižens Dieva acīs, tad viņš to nevar panākt citādi, kā vien vedot cilvēkus pie Jēzus, tas ir, pie Dieva vārda un sakramentiem. Citu godību Dievs neatzīst. Saukdams Jāni par ceļa sagatavotāju, Jēzus saka, ka Kristītājam jānovāc no ceļa viss, kas traucē Viņa nākšanai. Kas tad ir tas, kas visvairāk traucē Kristus nākšanai? Tie ir cilvēku grēki. Paši lielākie un smagākie grēki ir garīgi lepno un augstprātīgo cilvēku labie darbi. Tā nu Kristus ceļa sagatavotāja galvenais darbs ir mācīt un likt atzīt ikvienam, ka visu cilvēku darbi un dzīve ir tikai grēks un pazušana un visiem vajadzīga Dieva žēlastība jeb grēku piedošana Kristū. Citiem vārdiem, ja gribi kļūt kristietis, tev garīgā ziņā jābūt aklam, tizlam, kurlam, mirušam, spitālīgam un nabagam un jāatsakās no visiem darbiem, kurus tu gribētu darīt Dieva priekšā. Savukārt, ja gribi ko darīt, un jādara tev tiešām kas ir, tad dari to savam tuvākajam, patiesi un no sirds viņam kalpodams un palīdzēdams un atmaksu par to negaidīdams.

Tā nu mēs esam dzirdējuši, ka Jēzus ir patiesais un vienīgais Kristus. Viņā pats Dievs ienāk šajā pasaulē. Mūžība ienāk laikā, dzīvība ienāk nāves valstībā, gaisma ienāk tumsā, cerība tur, kur valda ¬ bezcerība. Viņš ielaužas it kā bezjēdzīgajās cilvēku dzīvēs un ienes tajās dziļu jēgu, mieru un skaidrību. Haosa, apjukuma un nedrošības vidū Viņš nāk, lai celtu jēgpilna miera, paliekoša prieka un pilnīgas drošības valstību. Raudzīdamies uz Jēzus dzīvi un darbību, apustulis Pāvils nevar valdīt savu pārsteigumu: Neviens tik viegli neatdos savu dzīvību par kādu citu taisnu un nevainīgu cilvēku, kāds gan varbūt būs ar mieru uzupurēties ideālu vārdā, bet Kristus atdeva savu dzīvību par mums, kad bijām grēcinieki, Viņa ienaidnieki! „Kāds Dieva bagātības, gudrības un atziņas dziļums! Cik neizprotamas Viņa tiesas un cik neizdibināmi Viņa ceļi! Kas gan ir izpratis Dieva prātu, kas bijis Viņa padoma devējs? Jeb kas Viņam ko iepriekš devis, par ko nāktos atmaksa?” (Rom. 11: 33-35) Cilvēce gaidīja un daudzi joprojām gaida kādu, kas nestu tiem lielāku gudrību, kļūtu citiem par padomdevēju un skolotāju, bet Dievs dāvāja Pestītāju, kas mira par cilvēku grēkiem un augšāmcēlās grēku piedošanai. Cilvēki vēlējās kļūt labāki, Viņš darīja viņus svētus ar Kristībā teikto Vārdu. Cilvēki tiecās pēc lielākas tikumības, Viņš nomazgāja viņus pats ar savām asinīm, atlaižot grēkus. Cilvēki ilgojās saņemt kādu dāvanu, bet Dieva Dēls atdeva mums pats sevi. Cilvēki vēlējās būt tuvāki Dievam, Viņš atnāca pie viņiem un padarīja visus sev ticīgos par priesteriem – par pašiem Dievam tuvākajiem cilvēkiem. Mēs vēlējāmies laicīgu varu un bagātību, Viņš padarīja mūs visus par ķēnišķīgu tautu, lielākiem un bagātākiem par jebkuru šīs zemes ķēniņu. Mēs ilgojāmies pēc labākas veselības un ilgākas dzīves - Viņš dāvāja mums mūžīgu dzīvošanu jaunā pasaulē. Mēs cerējām uz parastu barību un labākām zālēm, Viņš paēdināja mūs ar savu mūžīgo vārdu un deva ēst un dzert nemirstības zāles, savu miesu un asinis. Viņš – Jēzus ir vienīgais Mesija, kurš daudzkārtīgi pārspēj visu, uz ko vien cilvēks var cerēt un pēc kā ilgoties. Viņam pieder gods mūžīgi. Āmen.