Kāds būs pasaules gals?

Pēc tam būs zīmes pie saules, mēness un zvaigznēm, tautas virs zemes būs neziņā, kur palikt, jo jūra kauks un celsies Un cilvēkiem sirds pamirs izbailēs, gaidot lietas, kas nāks visā pasaulē: jo debesu stiprumi sakustēsies. Un tad redzēs Cilvēka Dēlu nākam padebesī lielā spēkā un godībā. Kad tas sāk piepildīties, tad stiprinaities un celiet uz augšu savas galvas, jo jūsu pestīšana tuvojas.” Un Viņš tiem teica līdzību: “Uzlūkojiet vīģes koku un pārējos kokus, kad tiem pumpuri raisās, jūs paši no sevis zināt, ka vasara jau ir tuvu. Tāpat, redzot visu šo notiekam, jums būs zināt, ka tuvu ir Dieva valstība. Tiešām Es jums saku: šī cilts nezudīs, tiekāms viss būs noticis. Debess un zeme zudīs, bet Mani vārdi nezudīs! Bet sargaities, ka jūsu sirdis netop apgrūtinātas no vīna skurbuma un reibuma un laicīgām rūpēm, ka šī diena jums piepeši neuzbrūk; jo kā slazda valgs viņa nāks pār visiem, kas dzīvo zemes virsū. Tāpēc palieciet nomodā visu laiku, Dievu lūgdami, lai jūs spētu izglābties no visām šīm briesmām, kurām ir jānāk, un lai jūs varētu stāties Cilvēka Dēla priekšā.” (Lk.21:25-36)


Pasaules gals ir jautājums, kas cilvēci nodarbina joprojām, mudinot radīt neskaitāmus Pastardienas scenārijus. Kanādas filozofs Džons Leslijs norāda uz trim cilvēces bojāejas draudiem – dabas piesārņojumu, bioloģisko karu un vakuuma metastabilitāti. Par pirmajiem diviem runāts un rakstīts ir daudz, bet trešais no draudiem ir daudz mazāk pazīstams. Viena no zinātnieku hipotēzēm ir, ka vakuumu jeb telpu, kurā mēs dzīvojam, pilda stabils skalārais lauks, kas nosaka katra atoma īpašības. Ja šā lauka stabilitāte mainītos, mainītos arī ikviena atoma īpašības. Jau pašreiz mūsdienu fiziķi spēj radīt ļoti augstu enerģijas blīvumu. Sasniedzot zināmu enerģijas blīvumu, ko mūsdienu fizika gan vēl ne tuvu nespēj, vakuuma stabilitāte varētu tikt izjaukta. Praktiski tas izskatītos, kā laboratorijā radīts sīks burbulītis, kas izplešoties gandrīz ar gaismas ātrumu, īsā laikā iznīcinātu ne tikai mūsu planētu un saules sistēmu, bet visu universu. Daudz ticamāka par šo versiju pēc Dž. Leslija domām gan ir iespēja, ka cilvēce sevi iznīcinās bioloģiska kara rezultātā, izplatot ārkārtīgi bīstamus vīrusus. Tas var notikt arī nejauši. Piemēram, nesen zinātnieku kļūdas dēļ, ģenētiski modificētas peļu bakas nonāvēja visas inficētās peles bez izņēmuma. Slimības ierisinātāju radīja Austrālijas zinātnieki.¹ Dažreiz ir interesanti un noderīgi ieklausīties filozofu un zinātnieku teiktajā, taču jāatceras, ka tās visas ir tikai cilvēciskas domas, kam nevajadzētu akli ticēt. Daudz labāk par jebkuru zinātnieku vai filozofu jautājumus, kas saistīti ar pasaules galu, zina Kristus, kas pats ir visa sākums un gals. Viņš zina kāda ir šīs pasaules jēga, cik ilgi tā pastāvēs un kāds būs tās gals.


Pasauli radīja Dievs un Ādama un Ievas radīšana bija Dieva radīšanas darba vainagojums. Cilvēks tika radīts, lai viņam būtu uzticīgas mīlestības pilnas attiecības ar Dievu un viņš valdītu pār pārējo radību. Diemžēl cilvēks paklausīja velnam un Dieva radība tika samaitāta. Lai glābtu cilvēci, pats Dieva Dēls, caur ko pasaule tika radīta, kļuva par cilvēku, cieta, mira un augšāmcēlās, lai atpestītu cilvēci no grēka radītās atsvešinātības ar Dievu. Līdz pašam pasaules galam, ko nolicis Dievs, baznīca ar Evaņģēliju aicinās pārējo cilvēci glābties Kristū, kā Noass reiz aicināja sava laika ļaudis glābties no plūdiem, viņa darinātajā šķirstā. Kad laiks būs iztecējis, sekos Tiesas diena. Tā būs galīga, pēc tās otra iespēja nevienam netiks dota. Nebūs ne reinkarnācijas, ne šķīstītavas, bet svētie ieies mūžīgā godībā, bet nesvētie mūžīgā sodībā. Lai šī diena nepārsteigtu mūs nesagatavotus, pievērsīsimies Jēzus vārdiem, kuros Viņš stāsta par pēdējo laiku notikumiem.


Vispirms, Jēzus saka, ka pie saules mēness un zvaigznēm būs zīmes. Sīkāk šīs zīmes aprakstītas Mateja ev. 24. nod., kur Jēzus saka, ka saule aptumšosies, mēness vairs nespīdēs, no debesīm kritīs zvaigznes un debess stiprumi kustēsies, un Lūka piebilst, ka tautas būs neziņā kur palikt, jo jūra kauks un celsies. Visas šīs zīmes skaidri liecinās, ka šīs pasaules kārtība, arī dabas kārtība tuvojas norietam. Galvenais zemes pastāvēšanas mērķis būs piepildīts. Ticīgie būs iemantojuši mūžīgo dzīvi Dieva klātienē un saņems jauno pasauli, kuru Dievs viņiem jau tagad ir radījis. Bet pirms tas notiks, vecā pasaule ies bojā. Tas, ka pasaule tuvojas savam galam kļūst arvien skaidrāk un skaidrāk redzams. Pasaules norises savā ziņā līdzinās veca cilvēka dzīvei. Kad cilvēks ir kļuvis vecs, un miršana tuvojas, viņš kļūst slims, nespēcīgs, un viņa organisms vairs nedarbojas pareizi. Tāpat notiek arī ar šo pasauli. Pirms tā ies bojā vai tiks pārradīta, tās pamati ļodzīsies un stiprumi kustēsies. Protams, dabas pētnieki par šīm norisēm ļoti maz ko var pasacīt, jo ar zinātniskām metodēm nav iespējams izzināt šo procesu dziļāko jēgu. Atbildes uz šiem jautājumiem ir jāmeklē nevis šīs pasaules gudro prātojumos par mūžīgu attīstību jeb progresu, nedz arī pesimistu bezcerīgajās prognozēs, bet gan Tā Kunga Vārdos, kurš pats šo pasauli ir radījis, uztur un ir arī noteicis tās galu.

Viņš, Dieva Dēls mums ne tikai saka, ka pasaules gals reiz pienāks, bet arī, ka tās galu ievadīs Viņa zīme: Un tad redzēs cilvēka Dēlu nākam padebesī lielā spēkā un godībā. Mēs īsti nezinām kāda tieši būs šī zīme, bet zinām, ka šo zīmi redzēs visa pasaule, arī neticīgie. Pat Viņa zaimotājiem nāksies atzīt, ka tā ir Viņa, Jēzus zīme, kurš tagad ieradies tiesāt pasauli pēc savas taisnības. Līdzīgi kā Viņa bijušais ienaidnieks Pāvils uz Damaskas ceļa pazina balsi no debesīm un pašu runātāju, tā arī visi bezdievīgie Viņu pazīs Viņa otrās atnākšanas dienā. Tikai tad vairs nebūs iespējams nožēlot grēkus un atgriezties. Jānis savā Atklāsmes grāmatā par to raksta: Viņu redzēs katra acs un tie, kas viņu dūruši; par Viņu vaimanās visas zemes ciltis. (Atkl. 1:7). Savukārt Jēzum uzticīgie varēs priekā pacelt savas galvas, jo viņu pilnīgā pestīšana tuvojas.

Tas, kurš iepriekš nāca, ar žēlastības pilnu vēsti, lai aicinātu uz atgriešanos un sniegtu grēku piedošanu; Tas, kurš agrāk nāca caur sludinātu vārdu un sakramentiem, lai piedotu, pestītu un sargātu, tas kura nākšanu mēs gaidām un sludinām ne tikai Adventa laikā, bet katru svētdienu, tagad nāks uz tiesu, lai tiesātu pasauli. Jēzus, kurš atstādams savu dievišķo godību kļuva par kalpu mūsu pestīšanas dēļ, atgriezīsies visā savā varenībā un debesu godībā. Izbailes un šausmas pārņems Viņa noliedzējus, un Viņš izsūtīs savus eņģeļus, kuru varenās balsis būs dzirdamas visā pasaulē. Eņģeļu taures skaņa ir kara taures balss, kas aicinās kopā uzticamos Kristus karavīrus - tos, kas ir cīnījušies labo ticības cīņu un pastāvējuši ticībā. Viņi bija izkaisīti pa visām šīs pasaules malām ļaunuma vidū, glabādami savu dārgo ticības pērli. Viņiem eņģeļu bazūnes būs signāls, ka cīņa ir beigusies. Kungs, kas reiz Kristībā solīja pasargāt ticību, būs to piepildījis un Viņa asinīs mazgātie tiks sapulcināti kopā jaunai dzīvei, lai būtu kopā ar to Kungu mūžīgi. Kas tā būs par varenu un prieka pilnu dienu!

Lai stiprinātu mācekļus, Jēzus tiem sniedz viegli saprotamu piemēru no dabas pasaules un stāsta līdzību par vīģes koku. Redzot, ka vīģes kokam metas pumpuri, mācekļi zina, ka vasara ir tuvu. Tāpat arī, redzot šīs dabiskās pasaules norises – saules aptumsumus, zemestrīces, ekoloģiskās katastrofas - viņi varēs būt droši par Kristus drīzo atnākšanu. Tas būs viegli saprotams un skaidri redzams. Taču Jēzus to nesaka tādēļ, lai apmierinātu ziņkārīgo ziņkāri, bet stiprinātu mācekļus cerībā un paļāvībā, ka mīļā Jēzus valstība nāk. Tādēļ Viņš pats to īpaši apstiprina ar svinīgu zvērestu un dod vēl vienu sevišķu zīmi: Tiešām, Es jums saku: šī cilts nezudīs, tiekams viss būs noticis. Debess un zeme zudīs, bet mani vārdi nezudīs. Kā nepārtrauktu pierādījumu savu vārdu patiesumam, Jēzus min jūdu tautas neticīgo dalu. Šī ir tā cilts, kas nezudīs. Līdz pat laiku piepildījumam pasaulē visur būs redzami neticīgi jūdi. Viņi būs dzīvs apliecinājums Jēzus vārdu nemaldīgumam un patiesumam. Jēzus vārdi ir vārdi, kas paliks mūžīgi - arī pēc tam, kad šī pasaule un debess zudīs, jo tie ir mūžīgā Dieva vārdi - svēti, dzīvību nesoši un patiesi. Šie paši vārdi pasaules beigās arī tiesās cilvēkus.

Taču Jēzus arī brīdina, ka dažādās zīmes nav dotas, lai grēcinieks zinātu, cik ilgi vēl var dzīvot grēka dzīvi. Tādēļ Viņš saka: sargaities, ka jūsu sirdis netop apgrūtinātas no vīna skurbuma un reibuma un laicīgām rūpēm, ka šī diena jums neuzbrūk pēkšņi, jo kā slazda valgs viņa nāks pār visiem, kas dzīvo zemes virsū. Kristus vārdi vēsta, ka Dieva laiks ir Viņa ziņā, un to neviens nevarēs kontrolēt. Vienīgā iespēja būt šajā dienā gataviem - ir būt gataviem katru dienu. Pēdējā diena būs līdzīga grēku plūdu dienai. Visa pasaule tad nodevās uzdzīvei, dzeršanai un izvirtībai. Vienīgi Noass būvēja savu arku un sludināja gaidāmo Dieva sodu. Pienāca plūdu diena, Noass ar savu ģimeni un dzīvniekiem patvērās arkā, bet pārējie gāja bojā. Mūsu arka ir Svētā Kristība, kas mūs glābj šīs pasaules grēku plūdos, kas valda mums visapkārt. Šajā glābjošajā šķirstā mums caur grēknožēlu ir jāatgriežas katru dienu no jauna, neraugoties uz šīs pasaules neticību un zaimiem līdz tam brīdim, kamēr Kristus nāks savā godībā.

Tāpat kā Noasa dienās, arī šīs pasaules pēdējās dienas iezīmēsies ar lielu atkrišanu no Dieva mācības un bezdievīgu dzīvi. Mēs jau tagad vērojam, cik ļoti lielā mērā dažādās baznīcās Dieva vārda vietā stājas cilvēku mācības. Mēs vērojam, cik liela ir atkrišana no Kristīgās ticības un cik lielā mērā izplatās ne tikai maldu mācības, bet arī pagāniskas reliģijas un pat atklāta sātana pielūgšana.. Korupcija, degradācija un sabrukuma draudi ir vērojami arī laicīgajā pasaulē. Raugoties uz sociālisma un citu bezdievīgu uzskatu izkropļotajām valstīm, ir ļoti grūti valstu darbībā saskatīt, ka tās ir Dieva iestādījums. Valstis lielā mērā ir zaudējušas savu neatkarību un gandrīz visu valsts iekšējo un ārējo politiku nosaka lielie milzīgie koncerni un dažādas finansu apvienības un struktūras. Valsts vairs nevar un negrib pildīt savas funkcijas - cīnīties pret ļaunumu un nodrošināt kārtību pasaulē, jo tā pati ir kļuvusi iekšēja ļaunuma samaitāta. Uzmanīgam vērotājam nav grūti pamanīt, ka visa it kā cīņa pret korupciju nav vairs cīņa pret korupciju kā tādu, bet gan drīzāk savu ekonomisko pretinieku apkarošana. Tāpat kā garīgā, arī laicīgā pasaule visās savas darbības sfērās kūst arvien samaitātāka. Izvirtība un uzdzīve kļūst par galveno dzīves mērķi. Dzīves bezjēdzības un tukšuma dēļ plaukst noziedzība un narkomānija. Arvien dziļāks kļūst cilvēku izmisums un bezcerība, kuru tie cenšas aizmirst un apklusināt ar reibinošām vielām un izlaidīgu dzīvi. Arī Ģimenes vērtības saista arvien mazāk un mazāk cilvēku. Pati ģimene kļūst vāja un it kā pat nevajadzīga. Daudzi uzskata, ka dzīvot bez ģimenes ir labāk un patīkamāk. Stipras un tikumīgas ģimenes kļūst par lielu retumu.

Šis ir pēdējo laiku pazīmes, ko redzam, un no kurām jāsargās un jāvairās kristiešiem. Tā kā apkārtējais ļaunums ir ļoti lipīgs un ātri samaitā labos Dieva tikumus, tad kristiešiem ir jābūt ļoti modriem, lai viņi spētu izglābties no visām šīm briesmām, kurām ir jānāk, un varētu stāties Cilvēka Dēla priekšā. Tie, kas paļausies nevis uz Dieva vārdu, bet uz savu cilvēcisko gudrību, tiks šo briesmu pievarēti. Maldīgi ir cerēt, ka pasaules stāvoklis uzlabosies, jo Jēzus saka, ka šīm ļaunajām lietām ir jānāk, ka tās nāks un pieņemsies spēkā.

Tas tā notiks tādēļ, ka šīs pasaules prātam Dieva gudrība un Kristus Evaņģēlijs arvien šķiet muļķība. Tā necieš Dieva Vārdu un tā brīdinājumus, bet to izsmej un apkaro. Šī iemesla dēļ baznīcas tiek kārdinātas Kristus Evaņģēliju aizstāt ar šīs pasaules gudrību. Grēku piedošanas vietā sludinot sociālo taisnīgumu, nodarbojoties ar sociālo darbu un citām lietām, kuras būs saprotamas un pieņemamas šīs pasaules ļaudīm. Šīs lietas pašas par sevi nav sliktas, bet tās nav baznīcas galvenās rūpes, kur nu vēl vienīgās rūpes. Patiesību sakot ar tām jātiek galā pašai valstij un sabiedrībai. Jo vai tad tas nav kauns, ka mūsdienu valstī, ar visām mūsdienu tehnoloģijām un zinātnes sasniegumiem, cilvēkiem jācieš badu, jāpaliek bez mājokļiem, darba un medicīniskās aprūpes? Kas tad tā ir par valsts varu un ko tā dara, ja tā nespēj tikt galā ar šādām lietām?

Tā kā cilvēki arvien retāk un retāk dzirdēs Evaņģēliju par grēku piedošanu Kristus nopelna dēļ, viņi zaudēs ticību un tiesas dienā tiem būs jāstājas Kristus priekšā tikai ar savu taisnību un saviem darbiem. Lai cik labi tie būs bijuši viņu pašu vai pasaules acīs, Dieva priekšā tie būs nederīgi un atkritēji saņems mūžīgu sodu. Bet Dieva tauta, kas dzīvo no Kristus Evaņģēlija sniegtās piedošanas, varēs būt droša, jo Kristus dēļ tā netiks tiesāta. Patiesību sakot, tā jau no nāves ir iegājusi dzīvībā. Lai stiprinātu šo pārliecību, pats Godības Kungs absolūcijā jau jums ir dāvājis amnestiju no pēdējās tiesas, tagad Viņš jūs aicina pie sava galda, lai apzīmogotu šo lēmumu un dāvātu jums zāles pret grēku, nāvi, velnu un elli. Tās saņēmuši, esiet modri, lūdziet Dievu un ar prieku gaidiet Viņa atnākšanu. Āmen.

---

¹ - Lielie jautājumi zinātnē, 307. – 309. Lpp.