Kristus dzimšanas svētku dienā



Un gani bija ap to pašu vietu laukā, tie, nomodā būdami, sargāja naktī savus lopus, un Tā Kunga eņģelis pie tiem piestājās, un Tā Kunga spožums tos apspīdēja, un tie bijās ļoti. Bet eņģelis uz tiem sacīja: "Nebīstieties, jo redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks: jo jums šodien Pestītājs dzimis, Dāvida pilsētā, kas ir Kristus, Tas Kungs. Un to ņemieties par zīmi: jūs atradīsit bērnu autos ietītu un silē gulošu." Un piepeši tur pie eņģeļa bija debespulku draudze; tie slavēja Dievu un sacīja: "Gods Dievam augstībā, un miers virs zemes, un cilvēkiem labs prāts." Un, kad nu eņģeļi no tiem bija aizgājuši uz debesīm, tad gani runāja savā starpā: "Ejam tad nu uz Bētlemi raudzīt, kas noticis, ko Tas Kungs mums licis paziņot." Un tie steigdamies nāca un atrada gan Mariju, gan Jāzepu un bērniņu, silē gulošu. Bet, to redzējuši, tie izpauda to, kas tiem bija sacīts par šo bērnu. Un visi, kas to dzirdēja, izbrīnījās par vārdiem, ko gani tiem bija sacījuši. Bet Marija visus vārdus paturēja prātā, tos pārdomādama savā sirdī. Un gani griezās uz mājām, godāja un teica Dievu par visu, ko tie bija dzirdējuši un redzējuši, tā kā tas tiem bija sludināts. (Lk.2:8-20)

Iespējams tam, ka par pirmajiem Jēzus dzimšanas lieciniekiem kļūst gani ir sava nozīme. Viņi pārstāv Isarēla nabagos, vienkāršus krietnus cilvēkus, kam Dievs mīl atklāt to, ko viņš ir apslēpis šis pasaules gudrajiem un prātīgajiem (Lk. 10: 21). Nabagie ir svētīgi, jo viņiem pieder Debesu valstība un sirdsšķīstie ir tie, kas redz Dievu. Bagātā cilvēka sirds ir pilna rūpju un raižu, gudrā sirds ir pilna ar viņa gudrību, bet nabagajam ir tikai viņa Dievs. Bagātais mostoties domā par savu bagātību, gudrais par gudrību, bet vientiesīgais nabags kā putniņš zarā dzied slavas dziesmu Dievam. Arī Dāvids - Israēla ķēniņš, no kura dzimtas bija jānāk Kristum, bija gans un Betlēmes klajumos ganīja savas avis, kad tika svaidīts par ķēniņu un kļuva par Israēla ganu. Skatīdamies pāri gadsimtiem, pravietis Miha sludina, ka no Betlēmes nāks tas, kurš ganīs Dieva tautu, un Jēzus, kam jākļūst par visas cilvēces ganu, piedzimst ganu vidū. Jēzus dzimšanas vietas tuvumā nav ne ķēniņu, ne valdnieku, ne bagāto un gudro, bet ir tikai vientiesīgie un nabagie gani. Ja tam ir kāda nozīme, tad varbūt nemaz nav īsti pareizi pielikt daudz pūļu, lai kļūtu gudrs un bagāts, veidotu veiksmīgu karjeru, nevis dzīvotu vienkāršu dzīvi un strādātu vienkāršu darbu? Lai nu būtu kā būtu, Jēzus dzimšanas vietas tuvumā ir tikai gani, tie ir nomodā un sargā savus ganāmpulkus, kad pie tiem pēkšņi piestājas Dieva eņģelis. Pār ganiem pēkšņi atmirdz Dieva godība un „tie ļoti izbijās.”

Lai cik jauki cilvēki būtu bijuši gani, lielie cilvēces pestīšanas notikumi nekad nav atstāti pašu cilvēku ziņā, bet tos arvien pārauga Dieva eņģeļi. Eņģelis, kurš droši vien būs bijis Gabriēls, mierina un iedrošina ganus: „Nebīstieties, redziet, es jums pasludinu lielu prieku, kas būs visiem ļaudīm, jo jums šodien Dāvida pilsētā ir dzimis Pestītājs, kas ir Kristus, Kungs.” Eņģelis tiem pavēsta arī zīmi, pēc kuras varēs pazīt jaundzimušo Ķēniņu: „Jūs atradīsiet bērniņu, autos ietītu un silē gulošu.” Tiklīdz eņģelis ir pavēstījis savu sakāmo: „Piepeši, tur pie eņģeļa bija redzama debespulku draudze, tie slavēja Dievu un sacīja: „Gods Dievam augstībā, un miers virs zemes cilvēkiem, pie kā viņam labs prāts.” Lai gan evaņģēlists raksta, ka eņģelis šīs lietas ganiem sacījis, baznīca vienmēr ir uzskatījusi, ka eņģeļa runa patiesībā ir dziesma, kurā tiek pausts debešķīgs prieks. Kopš tā brīža eņģeļu dziesma nekad nav apklususi, dažādos veidos un formās tā atkal un atkal katru gadu no jauna atskan Dieva tautas vidū Kristus dzimšanas svētkos. Bet ko tad īsti eņģeļi dziedāja?

Viņu dziesma sasaista Dieva debesu godību ar mieru virs zemes. Un kopš tā laika katru svētdienas dievkalpojumu Kristus baznīca dzied – Gods Dievam augstībā, miers ir virs zemes, Dievam uz cilvēkiem labs prāts. Dieva godība arvien ir viņa paša radīta, tā ir reāla un patiesa, Dievs ir godības pilns un tas ir pamats priekam – Dieva godība ir nākusi uz zemes un līdz ar to patiesība, labestība un skaistums. Dieva godība nes mieru uz zemes, un mūsu Bībeles teksts saka, ka tas tiek nests tiem cilvēkiem, pie kā Dievam ir labs prāts. Kas ir tie cilvēki, kurus Dievs mīl, pie kā viņam ir labs prāts? Vai tad Dievs nemīl visus? Kas ir tie, pie kā viņam ir labs prāts? Ko eņģeļu dziesma mums par to vēsta?

Uz šo jautājumu mums atbildi sniedz pats Dievs. Jēzus Kristību brīdī no debesīm atskan viņa balss: „Tu esi mans mīļotais Dēls, uz ko man labs prāts.” (Lk. 3: 22) Tātad cilvēks, uz ko Dievam ir labs prāts ir pats Jēzus, un tie, kas caur viņu kļūs par Dieva bērniem. Viņa mīlestība pret mums arvien nāk pa priekšu, viņš mūs ir mīlējis pirmais, sūtīdams savu Dēlu grēcinieku glābšanai. Bet viņa mīlestība arī aicina un rosina uz atbildi – pretmīlestību. Dievs dāvā mums savu mīlestību un dara mūs spējīgus mīlēt viņu, bet mums pieder arī briesmīgā iespēja to noraidīt un tādējādi noraidīt mīlestību vispār; noraidīt to, kas ir vienotais esamības un pasaules princips un tādējādi pazaudēt arī mieru, patiesību, labestību, skaistumu - visu. Bet Dieva godība paliek. Teksts saka skaidri - tā ir, Dieva godība ir neiznīcināma patiesība, mūžīgs skaistums un prieks. Tā ir godība, ko mūsu vidū ir atjaunojis viņa Dēls Jēzus un tā nes mums patiesu mieru. Tas ir miers, kuru pasaule nepazīst un nevar dot, tas ir miers ar Dievu, kas pārsniedz visu cilvēka prātu un saprašanu.

Pēc tam, kad eņģeļi bija tos atstājuši, gani nolemj steigšus doties uz Betlēmi - raudzīt, kas tad īsti ir noticis, ko „Tas Kungs mums ir pavēstījis”. Un tie atrada gan Mariju, gan Jāzepu un silē gulošo bērniņu. Gani steidzas… Arī mūsdienu pasaule un šis Ziemassvētku laiks ir steigas pilns. Pēc kā steidzamies mēs? Vai mēs steidzamies Dieva lietās - uz dievkalpojumiem, lūgšanu, Bībeles lasīšanu vai arī tās ir lietas, ko vienmēr var atlikt par labu „steidzīgākām” šīs pasaules lietām? Es esmu redzējis cilvēkus steidzamies svētdien uz darbu, kad parādījusies negaidīta peļņas iespēja. Es esmu redzējis cilvēkus pa galvu un kaklu steidzamies, lai noskatītos jaunāko seriāla sēriju. Jūs nemitīgi redzat cilvēkus steidzamies – uz ielas uz lielceļa, kājām un automašīnās. Kurp Tu draugs steidzies? Kas ir tava neatliekamā, steidzīgā lieta? Kad 1848. gada 24. janvārī kāds vīrs Kalifornijā, Eldorado apgabalā atrada zelta gabalu, gandrīz nekavējoties 300 000 cilvēku steidzās uz Kaliforniju. Viņus bija pārņēmis zelta drudzis. Daudzi tur atrada arī savu galu. Kur steidzies tu, draugs? Kāds drudzis tevi dzen un dīda?

Gani steidzās, lai redzētu to, ko Tas Kungs bija pavēstījis. Un ko viņi ieraudzīja? Pavisam vienkāršu ļaužu pāri, alā vai līdzīgā mājvietā, un tur uz salmiem silītē, autiņos tīts gulēja bērns. Tā nebija ar zeltu un dārgakmeņiem rotāta, ar zīdu un samtu izklāta, bet pavisam parasta sile, no kuras ēd mājdzīvnieki. Un autiņi arī bija parasti un pats bērniņš arī bija kā jau bērniņš. Šīs pasaules gudrie te būtu devušies prom vīlušies, līdzīgi kā daudzi mūsdienās vīlušies dodas prom no Ziemassvētku dievkalpojuma. -Nekā īpaša tur nebija! Kad Jesaja vairākus gadsimtus pirms Kristus vēstīja par viņu, viņš sacīja – jūs neredzēsiet viņā neko īpašu! Ne tam auguma, ne košuma, nedz paskata, ka mums patiktos.. mēs viņu ne par ko neturējām (Jes. 53: 2-3). Bet gani turas pie eņģeļu pasludinātā vārda. Tas apgaismo viņu acis un bērniņā viņi redz to, kas apsolīts – Dieva godību un mieru virs zemes un labu Dieva prātu. Tādēļ viņi pavēsta Marijai visu, ko redzējuši un dzirdējuši par šo bērniņu. Apkārtējie ļaudis par to brīnās, bet Marija visus šos vārdus paglabā cieši savā sirdī un klusībā pārdomā. Savā laikā viņa to visu būs pastāstījusi evaņģēlistam Lūkam, un no viņa par to uzzinājām arī mēs. Tāpat kā gani mēs šodien steigsimies pie altāra, uz kura dusēs krustā sistā un augšāmceltā Dieva Dēla miesa un asinis. Lai tas varētu notikt viņš piedzima šajā pasaulē. Tie būs mūsu Ziemassvētki. Jēzus miesa un asinis radīs Dievam labu prātu uz mums, bet mūsu sirdīs -mieru un prieku. Un tad mēs varēsim nesteidzīgi doties mājup, teikdami un slavēdami Dievu par visu, ko redzējuši un dzirdējuši. Gods Dievam augstībā, miers uz zemes un Dievam uz mums labs prāts. Āmen.