II Adventes svētdiena

Pēc tam būs zīmes pie saules, mēness un zvaigznēm, tautas virs zemes būs neziņā, kur palikt, jo jūra kauks un celsies. Un cilvēkiem sirds pamirs izbailēs, gaidot lietas, kas nāks visā pasaulē: jo debesu stiprumi sakustēsies. Un tad redzēs Cilvēka Dēlu nākam padebesī lielā spēkā un godībā. Kad tas sāk piepildīties, tad stiprinaities un celiet uz augšu savas galvas, jo jūsu pestīšana tuvojas.” Un Viņš tiem teica līdzību: “Uzlūkojiet vīģes koku un pārējos kokus, kad tiem pumpuri raisās, jūs paši no sevis zināt, ka vasara jau ir tuvu. Tāpat, redzot visu šo notiekam, jums būs zināt, ka tuvu ir Dieva valstība. Tiešām Es jums saku: šī cilts nezudīs, tiekāms viss būs noticis. Debess un zeme zudīs, bet Mani vārdi nezudīs! Bet sargaities, ka jūsu sirdis netop apgrūtinātas no vīna skurbuma un reibuma un laicīgām rūpēm, ka šī diena jums piepeši neuzbrūk; jo kā slazda valgs viņa nāks pār visiem, kas dzīvo zemes virsū. Tāpēc palieciet nomodā visu laiku, Dievu lūgdami, lai jūs spētu izglābties no visām šīm briesmām, kurām ir jānāk, un lai jūs varētu stāties Cilvēka Dēla priekšā.” (Lk. 21: 25-36)

Jautājumi, kas saistās ar pasaules galu vienmēr ir intriģējuši cilvēkus. Mēs šeit neapskatīsim daudzās un dažādās versijas, bet pārdomāsim Jēzus vārdus, jo viņš vienīgais zina, kā šīs lietas patiesi notiks.

Pirmā lieta, kas mums jāzina par pasaules gala zīmēm ir, ka šīs zīmes būs daudzas un dažādas, bet pastardiena tomēr atnāks negaidīti. Tas tādēļ, ka cilvēki vienkārši šīs zīmes ignorēs. Lai šī diena mūs nepārsteigtu nesagatavotus, pievērsīsimies Jēzus vārdiem, kuros Viņš apraksta pēdējo laiku notikumus. Mums jāskatās, kā Jēzus sacīto atstāsta visi evaņģēlisti, jo katram no viņiem Svētais Gars licis vairāk uzsvērt vienu vai otru Jēzus izteikumu, vienu lietu atstāstīt pilnīgāk, citu mazāk vai vispārīgāk.

Vispirms, evaņģēlists Lūka vispārīgi atstāsta Jēzus teikto, ka pie saules mēness un zvaigznēm būs zīmes. Sīkāk šīs zīmes aprakstījis evaņģēlists Matejs. Viņš raksta, ka Jēzus sacījis, ka saule aptumšosies, mēness vairs nespīdēs, no debesīm kritīs zvaigznes un debess stiprumi kustēsies. Savukārt Lūka vēl piebilst, ka tautas būs neziņā kur palikt, jo jūra kauks un celsies. Visas šīs zīmes liecinās, ka šīs pasaules kārtība, arī dabas kārtība tuvojas beigām. Galvenais zemes pastāvēšanas mērķis būs piepildīts. Ticīgie būs iemantojuši mūžīgo dzīvi Dieva klātienē un saņems jauno pasauli, kuru Dievs viņiem jau tagad ir sagatavojis. Pirms tas notiks, vecā pasaule vai nu tiks pilnībā pārvērsta vai arī ies bojā.

Tas, ka pasaule tuvojas savam galam kļūs arvien skaidrāk un skaidrāk redzams, jo pasaules norises vispārīgos vilcienos līdzinās cilvēka dzīvei. Kad cilvēks kļūst vecs, un viņa miršanas stunda tuvojas, viņš kļūst slims, nespēcīgs, un viņa organisms vairs nedarbojas pareizi. Tāpat notiks arī ar šo pasauli. Pirms tā tiks Dieva iznīcināta vai pilnīgi pārveidota, tās pamati ļodzīsies un stiprumi kustēsies.

Jēzus ne tikai saka, ka pasaules gals reiz pienāks, bet arī, ka to ievadīs kāda īpaša viņa paša zīme: „Un tad redzēs cilvēka Dēlu nākam padebesī lielā spēkā un godībā.” Mēs nezinām kāda tieši konkrēti būs šī zīme, bet zinām, ka šo zīmi redzēs visa pasaule, arī neticīgie. Pat Jēzus zaimotājiem nāksies atzīt, ka tā ir paša Jēzus zīme, kurš tagad ieradies tiesāt pasauli pēc savas taisnības. Līdzīgi kā Jēzus bijušais vajātājs vēlākais apustulis Pāvils uz Damaskas ceļa pazina balsi no debesīm un pazina arī pašu runātāju, tā arī visi bezdievīgie pazīs Jēzu viņa otrās atnākšanas dienā. Jānis Atklāsmes grāmatā par to raksta: „Viņu redzēs katra acs un tie, kas viņu dūruši; par Viņu vaimanās visas zemes ciltis.” Savukārt viņam uzticīgie varēs priekā pacelt savas galvas, jo būs pienākusi viņu pilnīgā pestīšana.

Jēzus, kurš iepriekš nāca, ar žēlastības pilnu vēsti, lai aicinātu uz atgriešanos un sniegtu grēku piedošanu; Jēzus, kurš agrāk nāca caur sludinātu vārdu, Kristību, Grēku atlaišanu un Vakarēdienu, lai piedotu, glābtu un sargātu, tagad nāks uz tiesu, lai tiesātu; Jēzus, kurš atstādams savu dievišķo godību mūsu pestīšanas dēļ kļuva par kalpu, tagad atgriezīsies šajā pasaulē visā savā varenībā un dievišķajā debesu godībā. Izbailes un šausmas pārņems visus viņa noliedzējus, un viņš izsūtīs savus eņģeļus, kuru varenās balsis būs dzirdamas visā pasaulē. Eņģeļu taures skaņa ir kara taures balss, kas aicinās kopā uzticamos Kristus karavīrus - tos, kas ir cīnījušies labo ticības cīņu un pastāvējuši ticībā. Viņi bija izkaisīti pa visām šīs pasaules malām, dzīvoja ļaunuma vidū, bet turēja savu dārgo ticības dāvanu svētu. Eņģeļu bazūnes būs tiem ilgi gaidītais signāls, ka cīņa ir beigusies. Tas Kungs, kas reiz Kristībās solīja pasargāt ticību, būs to piepildījis un viņa asinīs mazgātie tiks sapulcināti kopā jaunai dzīvei, lai būtu kopā ar viņu mūžīgi.

Lai ar piemēru no šīs pasaules pieredzes stiprinātu mācekļus, Jēzus tiem tālāk stāsta līdzību par vīģes koku. Redzot, ka vīģes kokam metas pumpuri, mācekļi zina, ka drīz būs vasara. Tāpat arī redzot šīs pasaules norises – saules aptumsumus, zemestrīces, ekoloģiskas katastrofas un citas krīzes - viņi varēs būt droši par Kristus drīzo atnākšanu. Tas būs vienkārši un nepārprotami. Taču Jēzus to nesaka, lai apmierinātu ziņkārīgo ziņkāri, bet stiprinātu mācekļus cerībā un paļāvībā uz Dievu. Mūžīgā Dieva valstība nāk un Kristus to apstiprina ar svinīgu zvērestu un dod vēl vienu īpašu zīmi: „Tiešām Es jums saku: šī cilts nezudīs, tiekams viss būs noticis. Debess un zeme zudīs, bet mani vārdi nezudīs.”

Kas ir šī cilts? Tā ir jūdu tautas neticīgā daļa. Šī ir tā cilts, kas nezudīs līdz pasaules galam. Līdz pat laiku piepildījumam arvien būs neticīgi jūdi. Lai gan visi apstākļi būs pret viņiem un šķitīs, ka šai tautai vairs nav iespējams pastāvēt, tā tomēr dzīvos, kā dzīvs apliecinājums Jēzus vārdu patiesumam. Jēzus vārdi ir vārdi, kas paliks mūžīgi - arī pēc tam, kad šī pasaule un debess zudīs, jo tie ir mūžīgā Dieva vārdi - svēti, dzīvību nesoši un patiesi. Šie paši vārdi pasaules beigās pasauli arī tiesās.

Taču Jēzus brīdina arī, ka viņa zīmes nav dotas, lai grēcinieki zinātu, cik ilgi vēl varēs dzīvot grēkos. Tādēļ viņš saka: „Sargieties, ka jūsu sirdis netop apgrūtinātas no vīna skurbuma un reibuma un laicīgām rūpēm, ka šī diena jums neuzbrūk pēkšņi, jo kā slazda valgs viņa nāks pār visiem, kas dzīvo zemes virsū.” Ar šiem vārdiem Kristus saka, ka Dieva laiks ir paša Dieva ziņā, un to neviens nekad nevarēs kontrolēt. Vienīgā iespēja būt šajā dienā gataviem - ir būt gataviem katru dienu. Jēzus saka, ka Pēdējā diena būs līdzīga grēku plūdu dienai. Par to, kas tajā laikā notika varam lasīt Pirmajā Mozus grāmatā. Visa pasaule tad nodevās uzdzīvei, dzeršanai un izvirtībai. Vienīgi dievbijīgais Noass būvēja savu arku. Tad pēkšņi pienāca plūdu diena. Noass ar savu ģimeni un dzīvniekiem patvērās arkā, bet visi pārējie noslīka. Arī mums ir kaut kas līdzīgs Noasa šķirstam, un tā ir Svētā Kristība, kas mūs glābj šīs pasaules grēku plūdos. Svētajā Kristībā mums katru dienu jāatsaka velnam, pasaulei un pašu miesas prātam un caur grēknožēlu jāatgriežas glābjošajā ticības šķirstā. Tas jādara katru dienu no jauna, neraugoties uz šīs pasaules neticību un zaimiem līdz tam brīdim, kad Kristus nāks savā godībā.

Tāpat kā Noasa dienās, arī šīs pasaules pēdējās dienas iezīmēsies ar lielu atkrišanu no Dieva mācības un plaši izplatītu bezdievīgu dzīvi. To visu mēs pašreiz vērojam notiekam tādos apmēros, kā nekad agrāk. Tukša laika nosišana bezjēdzīgās un nebeidzamās izklaidēs, izvirtība un uzdzīve ir kļuvusi par cilvēku galveno dzīves mērķi. Dzīves bezjēdzības un tukšuma dēļ plaukst noziedzība un narkomānija. Arvien dziļāks kļūst cilvēku izmisums un bezcerība, kuru tie cenšas aizmirst un apklusināt ar reibinošām vielām un izlaidīgu dzīvi. Ģimenes vērtības saista arvien mazāk un mazāk cilvēku. Pati ģimene kļūst vāja un it kā pat nevajadzīga. Daudzi uzskata, ka dzīvot bez ģimenes ir ērtāk un labāk. Stipras un tikumīgas ģimenes kļūst par lielu retumu. Tā visa priekšā daudzas baznīcas ne tikai klusē, bet pat apstiprina un iedrošina bezdievīgu un izlaidīgu dzīves veidu, maldinot cilvēku sirdsapziņas.

Tādas īsumā ir pēdējo laiku pazīmes, ko jāpamana un no kā jāsargās un jāvairās kristiešiem. Tā kā apkārtējais ļaunums ir ļoti lipīgs un ātri samaitā labos Dieva tikumus, tad kristiešiem ir jābūt ļoti modriem, lai viņi netiktu pasaules pievilti un spētu izglābties no visām šīm briesmām, kurām ir jānāk un varētu stāties Cilvēka Dēla priekšā ar nevainīgu sirdsapziņu. Briesmas tikt pieviltam un ierautam pasaules bezdievībā būs lielas. Tie, kas paļausies nevis uz Dieva vārdu, bet uz savu cilvēcisko gudrību, tiks šo briesmu pievarēti. Maldīgi ir cerēt, ka ar laiku situācija uzlabosies, jo Jēzus saka, ka šīm ļaunajām lietām ir jānāk, ka tās nāks un ne tikai nāks, bet arī pieņemsies spēkā.

Tas tā notiks tādēļ, ka šīs pasaules prātam Dieva gudrība un Kristus Evaņģēlijs arvien šķiet muļķība. Pasaulīga gudrība necieš Dieva Vārdu un tā brīdinājumus, bet to ignorē, izsmej un pat apkaro. Šī iemesla dēļ baznīcas tiek kārdinātas Kristus Evaņģēliju aizstāt ar šīs pasaules gudrību - grēku piedošanas vietā sludināt paradīzi zemes virsū un iesaistīties rūpēs par cilvēku labklājību, kas būs saprotamas un pieņemamas šīs pasaules ļaudīm. Tā kā cilvēki arvien mazāk un mazāk dzirdēs Evaņģēliju par grēku piedošanu Kristus nopelna dēļ, tad viņi zaudēs ticību un tiesas dienā tiem būs jāstājas Kristus priekšā tikai pašiem ar savu taisnību un saviem darbiem. Lai cik labi tie arī būs bijuši pasaules acīs, Dieva priekšā tie būs tikai netīra lupata, ar ko nebūs iespējams apslēpt savus grēkus. Tādēļ neticīgie saņems mūžīgu sodu. Bet Dieva tauta, kas būs dzīvojusi no Kristus Evaņģēlijā sniegtās piedošanas varēs būt droša, jo Kristus dēļ tā netiks tiesāta. Patiesību sakot, tā jau no nāves ir iegājusi dzīvībā. Lai stiprinātu šo pārliecību, pats Godības Kungs jūs atkal aicina pie sava galda, lai dāvātu jums zāles pret grēku, nāvi, velnu un elli. Tās saņēmuši, esiet modri, lūdziet Dievu un ar prieku gaidiet Kristus atnākšanu. Āmen.