Jāņa evaņģēlijs nav misijas literatūra, bet sarakstīts, lai sniegtu kristiešiem padziļinātu izpratni par Jēzus dzīvi un darbību, kas palīdzētu kristiešiem atbildēt uz arvien pieaugošo maldu mācītāju propagandu. Daudzējādā ziņā maldīgās tā laika reliģiskās idejas atgādina mūsdienās plaši izplatītas domas. Tādēļ Jāņa evaņģēlijs mūsdienās ir kļuvis īpaši aktuāls.
Luterisma Mantojuma fonda nesen izdotais Lutera Jāņa evaņģēlija komentārs pārsvarā sastāv no Lutera sprediķiem, kas ir lieliska lasāmviela, bet tie ir vairāk sprediķi, nekā teksta pētniecība un ir arī vairāk sasitīti tieši ar Reformācijas laikmeta problemātiku. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ radās doma par jaunu komentāru, kas sniegtu ekseģētisku, vēsturisku un mūsdienu jautājumus adresējošu Jāņa evaņģēlija izklāstu.
Galvenā rūpe, protams, bija pienācīgi sagatavot paša autora draudzi daudzajiem mūsdienu izaicinājumiem, un sniegt pamatīgāku ieskatu Jēzus dzīvē un darbībā. Šādam uzdevumam Jāņa evaņģēlijs ir grūti pārvērtējams avots. Šis evaņģēlija komentārs ir vispirms adresēts draudžu locekļiem, tiem pieejamā veidā, kā arī visiem citiem interesantiem. Autors tomēr uzskata, ka vislielākais ieguvējs no šā darba, protams, ir viņš pats.
Savu iespēju robežās autors ir salīdzinājis grieķu oriģināla tekstu ar jaunāko latviešu tulkojumu. Valodnieciskos jautājumos bez tradicionālajiem palīgrīkiem ir izmantoti R. C. H. Lenska un C.K. Bareta darbi, kas īpašu uzmanību pievērš tieši valodnieciskajiem jautājumiem. No senās baznīcas autoriem priekšroka tika dota Aleksandrijas Kirila un Akvīnas Toma komentāriem.
Protams, Lutera neatkārtojamā valoda un teksta implikācijas arī nepalika bez ievērības, bagātinot šo komentāru. Romas baznīcas veikums populāra veidā ir apkopots Martina Franca un Wiljama Wraita kopdarbā, kas ne tikai atklāj Romas baznīcas izpratni, bet apskata arī vēsturiskus un liturģiskus jautājumus, un ir lieti noderējis šā komentāra tapšanā. Jūdu pētnieka Eli Lizorkin-Eyzenberg savdabīgais komentārs palīdzēja izprast vairākus jautājumus jūdu reliģiskās dzīves kontekstā.
Ievērojama nozīme komntāra tapšanā ir bijusi Ričarda Borkema, Hermana Riderbos, G. K. Bīla un A. D. Karsona, F. F. Bruce kā arī pāris desmit citu nozīmīgāko mūsdienu un agrāko laiku autoru darbiem, kurus neminu ne tādēļ, ka tie būtu mazāk vērtīgi, bet vienīgi tādēļ, lai saraksts neveidotos pārāk garš.
Autors nepretendē uz komentāra oriģinalitāti, drīzāk tas ir citu labāko autoru veikuma apkopojums. Protams, par iespējamām kļūdām atbildīgs ir vienīgi pats šā komentāra autors.
Pateicība visiem, kas palīdzēja sagatvot tekstu izdošanai, rediģējot valodu, veidojot datorsalikumu un finansējot grāmatas izdošanu. Īpaša pateicība pienākas autora draudzei, kura Bībeles stundās ne tikai pacietīgi uzklausīja topošās grāmatas melnrakstu, bet līdzdalījās arī saviem jautājumiem un ierosinājumiem un draudzīgu atbalstu. Īsi sakot, autors sevi uzskata tikai par kalpu, kurš kā nu prazdams, ar savām ierobežotajām spējām un zināšanām ir centies pildīt savu pienākumu - palīdzēt kaut nedaudz dziļāk un nopienāk ieskatīties tajā neizsakāmajā bagātībā, kuru Dievs mums dāvinājis Jāņa evaņģēlijā. Nav šaubu, ka paša Svētā Gara iedvesmotā evaņģēlija lasīšana un Jēzus dzīves aculiecinieka Jāņa liecība sniegs daudz vairāk labuma, nekā to spēj jebkurš komentārs. Uzskatiet šo darbu par pamudinājumu pievērsties paša evaņģēlija tekstam kā neizmērojamu garīgu dārgumu krātuvei.
